Skip to content

Mēnesis: 2018. gada novembris

Digitalizācija

Nu jau veikali vai kafejnīcas, kurās tev pateiktu, ka kartes netiek pieņemtas ir ļoti neierasta parādība. Tas var atgadīties tikai un vienīgi kādā tirdziņā vai lauku bodītē, kuras vienkārši nevar atļauties iegādāties karšu terminālu. Šodien daudz iespējamāk būtu ieiet kādā iestādē, kur tev var pateikt, ka skaidra nauda netiek pieņemta. Ļoti interesanti ir par to iedomāties, bet naudas resursu neuzkrāšana patiesībā palielina drošību, jo uzņēmējiem vairs nav jāuztraucas par to, ka nauda var tikt nozagta, ja tā fiziskā formātā nemaz neeksistē. Ja pavērojam visus veikalus, kuros iepērkamies, tad nu jau krietni ierastāka ir situācija, ka maksājam ar karti nevis ar skaidru naudu. Algas un visus ienākumus pa lielam saņemam ar bankas pārskaitījuma starpniecību, tāpēc ir krietni vienkāršāk maksāt ar karti, nevis doties uz bankomātu, lai vispirms naudu izņemtu, un tikai tad dotos uz veikalu, lai samaksātu (couverture chauffante pas cher).

Veikali un citas iestādes šobrīd var ļoti vienkārši izvēlēties darboties tikai un vienīgi, izmantojot bez skaidras naudas darījumus, bet tas, ka visi ekonomika varētu darboties bez fiziskas naudas, šobrīd liekas pavisam neiespējami, un tas tā arī būs vēl pāris gadu desmitus. Vēl aizvien liela daļa cilvēku ikdienā pārvietojas ar vismaz pāris monētām savā kabatā gluži kā senie grieķi pirms vairākiem simtiem gadu. Mūsu laikmetā ir radītas ļoti daudz inovācijas naudas nozarē, kā piemēram, Bitcoin vai citas kripto valūtas, bet kopā ar to rašanos ir sākusies arī ēra, kas ir iezīmējama ar bažām par datu drošību. Neskatoties uz to, ka bažas starp dažādām cilvēku grupām ir ļoti lielas, tas nemaina to, ka arvien straujāk visi pasaules reģioni dodas pretī naudas neizmantošanai. Bankas Eiropā pat ļoti nelabprāt apkalpo skaidras naudas darījumus, un nu jau cilvēkiem, kas vēlas veikt jebkāda veida skaidras naudas darījumus ir jāatrod bankas filiāle, kur to ir iespējams darīt, jo tas vairs nav tik vienkārši. Dienvidkorejas centrālā banka pat ir izveidojusi sev mērķi atbrīvoties no monētu izmantošanas līdz 2020. gadam. Arvien vairāk valstis sāk domāt par to, ka iespējams monētu izmantošana nav vislabākais veids comparatif cuiseur vapeur sur Internet.

Iepriekš nedaudz pieminēju drošību, bet drošības jautājumam patiesībā ir krietni lielāks svars šajā pārejā uz digitālo naudu nekā varam domāt gan skatoties no privātpersonas, gan biznesa skatu punkta. Bieži vien cilvēki uz ielas baidās tikt aplaupīti, kas ir īpaši liela problēma lielākās pilsētās, tas nozīmē to, ka mazāks naudas daudzums, kas tiks nēsāts līdzi, novedīs pie mazākas iespējas tikt aplaupītiem. Būtībā cilvēki jūtas drošāk nestaigājot ar lielu daudzumu skaidras naudas apkārt. Katram ir gadījies būt uz ielas ar lielu summu naudas, piemēram, lai samaksātu par īri vai jebko citu. Lai cik droša pilsēta vai rajons nebūtu, vienmēr ir nepatīkama sajūta apzināties, ka jebkas var notikt. Gluži tāpat ir ar uzņēmumiem, kas zina, ka drošības problēmas samazināsies, ja skaidra nauda tiks izmantota arvien retāk. Ļoti liels ieguvums no digitalizācijas ir valsts līmenī. Jo mazāk cilvēku mūsdienās izvēlas izmantot naudu, jo grūtāk to ir paslēpt tiem, kuri to vēlas. Arvien grūtāk ir, piemēram, veidot nelegālu biznesu, kas nozīmē tikai vienu, ka nodokļu iekasēšana valsts līmenī palielinās, jo vairs neeksistē ēnu ekonomika tik lielos apjomos. Arvien vairāk valstis mūsdienās pieļauj domu, ka tuvākajā nākotne pāreja uz pilnīgu skaidras naudas izzušanu ir iespējama.