Skip to content

Mēnesis: 2017. gada jūnijs

Nepatīkamākie darbi vēsturē

Pelnīt iztiku, pildot sev tīkamu darbu, ir privilēģija arī mūsdienās, kad vairākums darbu joprojām ir garlaicīgi roku darbi. Tomēr, līdz ar industriālo revolūciju un automatizāciju, vairākums sevišķi nepatīkamo uzdevumu tiek paveikts bez cilvēku tiešas līdzdalības un ir aizmirsti. Šie ir vēstures nepatīkamākie darbi, no kuriem mūsdienu cilvēkus ir paglābusi tehnoloģiskā attīstība.

Ja neiedziļinās šī darba būtībā, tad karaļu ēdienu nogaršotāja darbs šķiet katra sapņu darbs. Kurš gan negribētu pavadīt visas darba dienas to vien darot, kā stūķējot māgā pašas izsmalcinātākās delikateses, lai pārliecinātos, ka to kvalitāte ir atbilstoša karaliskajām garšas kārpiņām? Tomēr ļoti svarīgs iemels kādēļ senatnē cilvēki tika nodarbināti šādā amatā ir ļoti cinisks. Ap troņiem tika pītas plašas sazvērestības un varas spēles, kā rezultātā nekad netrūka ietekmīgu cilvēku, kuri vēlētos redzēt karali mirušu, un viens no populārākajiem ceļiem šādas vēlmes īstenošanai veda caur valdnieka, līdz ar to arī nogaršotāja vēderu. Lielākais vairums šīs profesijas pārstāvji sagaidīja vienādu un gaužām paredzamu nāvi, paglābjot savu karali no tam domāta indēta ēdiena kumosa (aizdevēju salīdzinājums pieejams šeit).

Cita profesija, kas sākotnēji šķitīs daudz tīkamāka, nekā tā ir patiesībā, ir Senās Romas vīna brūvētājs. Domājams, ka arī paši seno romiešu brūveri nemaz nesūdzējās par profesiju, kurā ietilpa vīnogu ražas novākšana, to mīcīšana ar pēdām, vīna brūvēšana un gala produkta nogaršošana. Diemžēl romiešiem nebija pietiekošas izpratnes par ķīmiju, lai apzinātos svinu saturošo cukuru bīstamo ietekmi uz cilvēka organismu, jo tieši šādi cukuri tika izmantoti vīnu pagatavošanā. Vēl jo vairāk, vīns tika pasniegts svina glāzēs, kas vēl vairāk palielināja kaitīgā metāla daudzumu, kas nonāca organismā. Daži no mūsdienu vēsturniekiem pat uzskata, ka svina saturs Senās Romas vīnos varētu izskaidrot vairāku imperatoru, piemēram – Nērona, vājprātīgumu. Ikdienišķs kontakts ar svinu saturošajiem cukuriem noteikti atstāja tālu ejošas sekas arī uz romiešu vīnu brūveriem.

Domājams, ka visā vēsturē viens no pašiem fiziski smagākajiem un vienlaikus bīstamākajiem darbiem bija jāpilda seno kara kuģu airētājiem. Tā kā cilvēka muskuļu spēks bija vienīgais patstāvīgais seno kuģu dzinējspēks, turklāt vienīgā kara kuģa iespēja nodarīt bojājumus ienaidnieka kuģim bija to taranējot, uz airētāju spēcīgajiem pleciem gūlās gan karaflotes manevrēšanas, gan uzbrukuma spējas. Ņemot vērā airētāju kritisko lomu kara laukā, kuģu kapteiņi, motivācijas nolūkos, mēdza pieķēdēt airētājus pie to soliem, liedzot jebkādas cerības tiem izglābties gadījumā, ja kuģis zaudēs kaujā. Turklāt, lai arī elites kuģu apkalpes veidoja pieredzējuši un labi atalgoti airētāji, vairums kuģu airētāju bija vergi, kuriem par fiziski tik smago un riskanto darbu tika atlīdzināts tikai ar vēdera tiesu.
Viena no profesijām, kas kopš aizvēstures ir mainījusies visvairāk (un ļoti labi, ka tā) ir zobārsta arods. Protams, aizvēsturiska zobārsta pacienta loma ir vēl draudīgāka, bet arī paša primitīvā zobu daktera darbs nav nekas apskaužams. Senatnē ne tikai nebija anestēzijas līdzekļu, kādēļ zobārstam bija jāveic nepieciešamās procedūras cīnoties ar sāpju nomocīto pacientu, bet nebija arī dezinfekcijas līdzekļu, kas nozīmēja, ka pēc katras ar drausmīgi primitīvajiem instrumentiem veiktās operācijas, brūci nācās apstrādāt ar nokaitētu dzelzi.

Ja vēlaties iepazīties vēl ar citiem nepatīkamākajiem darbiem vēsturē, iesākām jums apskatīt mūsu Kazahstānas lapu.